pēdējā bardaka diena.
autors: Santana | pievienots: 23.12.2013 - 21:00
lasīts: 67x, Tēmas: Santana

Man ir Ziemassvētku egle. Precīzāk - tā jau tika nocirsta nedēļu atpakaļ, bet dažādu apstākļu rezultātā (kas svārstījās no "Man neko negribas" līdz "Vai kāds bez manis šajā mājā vēl grib svinēt?" ) tika nolikta balkona stūrī. Viena lieta mani izbrīna - kā egle nostāvēja nedēļu vietā un nevienam neienāca prātā to nočiept. Es nespēju noticēt, ka no pretējās dzīvokļu mājas neatradās itin neviens grinčveidīgais, kas gribētu man sabojāt svētkus. Iespējams, pirmos pēdējo desmit gadu laikā.
Svinēšana vienmēr ir bijis mans Ahileja papēdis. Aiziet ciemos un pierīties ir daudz vieglāk nekā svinības rīkot pašam. Un es nebūt neesmu no tām izdomas bagātajām un viesmīlīgajām namamātēm. Ja runa ir par Ziemassvētkiem, tad atceros vidusskolas laikus, kad pēc svētku brīvlaika krievu valodas pasniedzēja lika rakstīt domrakstu par to, kā tika pavadīti svētki un kādas tradīcijas tiek ieturētas katrā ģimenē. Es ļoti īsi un korekti uzrakstīju, ka "svētkus neatzīmēju, jo nav vairs tās sajūtas un arī šie svētki ir pārāk komercializējušies". Pasniedzējai patika mans domu gājiens un viņa pie atzīmes blakus bija pierakstījusi, ka es vienkārši sākot pieaugt.
Neskatoties uz to, ka visus šos gadus pavadīju stingrā un nelokāmā pārliecībā, ka šie svētki tiešām ir domāti tikai tiem, kas par saviem radiem iedomājas 1x gadā, nopērkot viņiem dāvanas un it kā no sirds tās dāvinot (lai gan patiesībā tas ir kārtējais skaistumkopšanas un tiri piri komplekts, kuru pēc tam nagi niez nobāzt tālāk no acīm), šis gads ir iezīmējies mazliet savādāk. Lūk, tagad man vajadzētu satikt krievu valodas pasniedzēju un atkal pārspriest šo jautājumu. Svētkus cilvēks rada pats. Ar savām darbībām, ar piedomāšanu pie niansēm. Ar mazām, foršām dāvaniņām, bet arī tas nav galvenais. Ar braukšanu ciemos un kopīgu pasēdēšanu pie galda. Jo cik tad tādas iespējas mums vispār rodas. Nevis es pieaugu toreiz, kad rakstīju domrakstu par svētku komerciju, bet šogad, kad nostādīju visus fakta priekšā - SVĒTKI BŪS! Un nekunkstot gādāju gan eglītes mantiņas, gan pašu eglīti, gan pilnīgā vājprātā dzenoties pa veikaliem, lai nopirktu mazas dāvaniņas pašiem tuvākajiem. Vienīgajiem.
Tāpēc man vēl jāpaspēj šovakar izdekorēt egle un rīt es braukšu pie saviem vecvecākiem uz laukiem. Beidzot esmu nokāvusi to Grinču, kas tik ilgi bija tupējis manī un bojājis svētkus visus šos gadus. *priecīgs Santanas smaidiņš*

Tā kā louds ir vienīgā vieta, kur atļāvos izteikties par šo jautājumu, tad lai jums visiem priecīgi un gaiši svētki!


Lai pievienotu komentārus, lūdzu autorizējies!
Santana 23.12.2013 - 23:02
brodjaga, esmu pēdējā brīža cilvēks. diemžēl! ;) tāpēc man nu nekādi nesanāk!

laurix 23.12.2013 - 21:10
Jauks informatiivi izklaideejosh blogs XD

Sārti 23.12.2013 - 21:05
Patīk.

brodjaga 23.12.2013 - 21:04
Ja dāvanas sak gādāt jau sept,okt,nov,dec tad ziemassvetku svētku sajūta irun maak stressa tiem tuvojoties :) personīgā pieredze :)