Two things are infinite: the universe and human stupidity; and I'm not sure about the universe.
autors: Santana | pievienots: 06.01.2014 - 21:08
lasīts: 66x, Tēmas: Santana

Cilvēka paškritikai nav robežu. Vismaz manējai. Ar katru gadu darāmais saraksts kļūst garāks (tas ir no sērijas "Ko man vajadzētu izdarīt, bet ko man varbūt nemaz nevajag" ).
Noteikti varētu uzrakstīt grāmatu par to, ko es būtu varējusi izdarīt, bet ko es neizdarīju, jo nelikos sev pietiekoši laba. Pēc laika tik un tā nonāc pie atklāsmes, ka biji gan labs, gan vajadzīgs, vienkārši atkal biji aizmālējis acis ar savu skepsi. Simt piecdesmit septiņi aizgājuši vilcieni. Un pēkšņi es savos divdesmit piecos gados saprotu, ko cilvēki domā, sakot "Labāk nožēlot izdarīto nekā nožēlot to, ko neesi izdarījis". Paies desmit gadi un noteikti plēsīšu matus par to, ka viss īstenībā ir bijis tik viegli, tikai vajadzējis tik maz kā pastiept roku..Kaut gan šobrīd.. Ak, nu šobrīd vienkārši ir dzīve - tāda, kāda viņa ir, ar daudzām bedrēm priekšā.


Lai pievienotu komentārus, lūdzu autorizējies!
nafta 07.01.2014 - 18:55
.nuu - turi buuru =))

Akvamarīns 07.01.2014 - 18:37
Ber tik bedres ciet ar pašapziņu. Protams, ka paškritika ir bruņas pret citu kritiku, bet ja tā ir pa daudz, tad piezogas kompleksi.sun.

Santana 07.01.2014 - 00:26
nafta, tur jau tā lieta... man tas ir daudz, bet mana mamma par mani regulāri iesmej :) jaunības stulbums!

nafta 07.01.2014 - 00:09
.tikai 25 .es pasauli vēl paspēt apgāzt varētu.nav tāda vārda - nevar.